COVID-19 un kredīta līgumu izpilde
Jaunumi & Lietas
23. 03. 20
Grūti atrast nozari, kuru nav skārusi vīrusa radītā situācija. Tāpēc jau laikus jāsāk gatavoties dažādiem scenārijiem, tostarp, grūtībām pildīt finanšu saistības pret kredītu izsniedzējiem. Arī bankas steidz izstrādāt atbalsta pasākumus grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, taču joprojām tiek uzsvērts, ka katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli [1].
Zemāk sniedzam dažus praktiskus padomus, kas palīdzēs sarunām ar finansētājiem.
Pārlasīt līgumus caur ārkārtējās situācijas prizmu.
Lai apzinātos savas pozīcijas un iespējamos scenārijus, ir svarīgi pārskatīt ar finansētājiem noslēgtos līgumus ārkārtējās situācijas gaismā. Ne tikai kredīta līgumus, bet arī visus nodrošinājuma līgumus – hipotēkas, komercķīlas, galvojumus, finanšu ķīlas, subordinācijas u.c.
Finansēšanas līgumos parasti ir paredzēta virkne iespēju atkāpties no līguma un pieprasīt tūlītēju kredīta atmaksu – maksājumu kavējums, finanšu rādītāju neizpilde (EBITDA, pašu kapitāla u.c. prasības), nodrošinājuma tirgus vērtības samazināšanās u.c. Turklāt bieži vien saistību neizpilde tiek saistīta ar cita līguma izpildi, kas arī jāņem vērā (t.s. cross-default). Nevajadzētu aizmirst arī par saistību pastiprināšanas līdzekļiem – līgumsodiem, nokavējuma procentiem, finansētāja tiesībām vienpusēji paaugstināt procentu likmi u.c. Visi šie gadījumi ir jāizvērtē, apzinoties savas pozīcijas un nākotnes iespējas.
Tikpat svarīgi ir pārliecināties, vai finansēšanas līgumos ir definēta nepārvarama vara un līdzēju saistības tās iestāšanās gadījumā. Jāatzīmē, ka realitātē finansēšanos līgumos nepārvaram vara tiek atrunāta reti. Gluži pretēji, finansētāji bieži vien līgumos ietver noteikumus, atbilstoši kuriem aizņēmējs uzņemas nejaušības risku un netiek atsvabināts no saistību izpildes, ja nejaušība ir iestājusies.
Vai tiešām nepārvarama vara?
Kopš 2008. gada krīzes nepārvarama vara atkal ir nokļuvusi uzmanības centrā un daudzi steidz to piesaukt, lai attaisnotu saistību izpildes grūtības. Par nepārvaramu varu ir atrodama virkne viedokļu, tostarp Finanšu nozares asociācijas paustais[2], kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Ļoti apšaubāms, ka pandēmija būtu uzskatāma par nepārvaramu varu finansēšanas līguma ietvaros, jo klienta nespēja pildīt uzņemtās finanšu saistības finanšu plūsmas dēļ nepadara līguma izpildi par neiespējamu vispār. Viena lieta ir saistību izpildes grūtības, bet otra – saistību izpildes pilnīga neiespējamība. Finanšu grūtību gadījumā drīzāk būtu jārunā par līguma darbības apturēšanu uz laiku un atbrīvošanu no negatīvajām sekām (līgumsoda, nokavējuma procentiem, procentu likmes palielināšanas u.tml.) pamatojoties uz Civillikuma 1. pantā nostiprināto labas ticības principu.
Dialogs ar finansētāju.
Bankas jau šobrīd novērtē klientu izrādītu iniciatīvu dialoga uzsākšanai un negatīvo seku savlaicīgai mazināšanai. Tāpēc, ja ir sagaidāms, ka uzņēmums saskarsies ar kredīta izpildes grūtībām, pēc iespējas ātrāk ir jāvēršas pie finansētāja, atklāti sniedzot informāciju par faktisko situāciju, prognozēm un ieviestajiem taupības pasākumiem. Finansētāji novērtēs iepriekš sagatavotu ārkārtas situācijas rīcības plānu un nākotnes prognozes.
Taupības pasākumi.
Nav īstais brīdis pasīvi paļauties uz finansētāju atbalsta pasākumu automātisku piemērošanu ārkārtējās situācijas skartajām nozarēm. Uzņēmuma rīcību negatīvo seku mazināšanā pozitīvi novērtēs ne tikai finansētājs, bet strīdus gadījumā – arī tiesa. Tāpēc aicinām nekavējoties uzsākt konstruktīvu dialogu ar finansētāju. Turklāt šo rīcību ir vēlams fiksēt pierādījumu veidā, lai strīdus gadījumā tos varētu iesniegt tiesā (piemēram, zvanu vietā sūtiet e-pastus un ziņojumus internetbankā).
Valsts atbalsta pasākumi.
Valsts atbalsta pasākumi tiek ieviesti ik dienu, tāpēc tiem ir regulāri jāseko līdzi. Visa būtiskākā informācija ir atrodama likumi.lv īpašajā sadaļā “Covid-19”. Daži no Saeimas pieņemtajā īpašajā likumā [3] ieviestajiem pasākumiem palīdzēs uzņēmējiem sarunās ar finansētājiem:
pieteikties nodokļu samaksas termiņu pagarināšanai šo iespēju būtiski izmantot, lai nepieļautu formālu finansēšanas līguma noteikuma – pienākuma savlaicīgi veikt nodokļu maksājumus – pārkāpumu;
no 30 uz 60 dienām pagarināts termiņš lēmuma pieņemšanai par ieraksta izdarīšanu komercķīlu reģistrā par komercķīlas tiesības izlietošanu, pēc kura finansētājs var (visbiežāk) bez tiesas starpniecības un izsoles rīkošanas pārdot ieķīlāto mantu par brīvu cenu. Turklāt paziņojumu varēs apstrīdēt tiesā arī tad, ja ārkārtēji apstākļi liedz komercķīlas izlietošanu. Kopumā šī norma neapturēs piedziņas darbību veikšanu, taču ķīlas devējiem tiks dots papildu laiks saistību izpildei. Šobrīd grūti iedomāties situāciju, kuras dēļ ārkārtēji apstākļi liegtu izlietot komercķīlu;
pagarināti citi termiņi, kas saistīti ar piedziņu – vismaz 60 dienas;
aizliegums kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu līdz 2020. gada 1. septembrim – šis aizliegums gan neatbrīvos uzņēmuma valdi no pienākuma pašai iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja būs iestājušās maksātnespējas pazīmes. Tāpat šis aizliegums neliegs kreditoriem (tajā skaitā, darbiniekiem) iespēju vērsties tiesā pret uzņēmumu ar prasības pieteikumu par parāda piedziņu;
ALTUM atbalsta instrumenti vīrusa izraisīto seku skartajiem uzņēmumiem – garantijas banku kredītu brīvdienām (pamatsummas maksājumu atlikšana uz laiku līdz 2 gadiem) un apgrozāmie līdzekļi darbības uzturēšanai aizdevumu veidā ar atvieglotiem nosacījumiem. Lai saņemtu atbalstu, uzņēmumiem būs jāpierāda, ka atbalsts palīdzēs pārdzīvot krīzi un sekmīgi turpināt saimniecisko darbību. Tāpēc uzņēmumiem, kuri apsver atbalsta izmantošanu, jau laicīgi jāsagatavo savas finanšu prognozes un biznesa plāns turpmākajam periodam pēc atbalsta saņemšanas. Atbalsta instrumenti vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
Būtiski uzsvērt, ka šī īpašā likuma normas piemērojamas ar atpakaļejošu spēku – no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža, proti, 12. marta.
Vienošanos noformēšana.
Nevajadzētu aizmirst, ka visas norunas ar finansētāju noformējamas juridiski korektā veidā (rakstveidā), lai pēc mēneša vai pusgada nebūtu nepieciešams atgriezties pie sarunu galda.
[1] Finanšu nozares asociācija norāda, ka bankas īsā termiņā ir izstrādājušas virkni risinājumu uzņēmumiem un privātpersonām, kurus varēs piemērot, izvērtējot katra klienta individuālo situāciju.
[2] Skat. https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2020/03/neparvarama_vara_FNA.pdf
[3] Skat. likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (publicēts: https://www.vestnesis.lv/op/2020/57B.1)